Nav gaisa. Bet gribu elpot.
Dodiet kaut sekundi, lai ievilktu elpu.
Kā es gribētu zināt, ko domā. Kaut vienu minūti ieklausīties domās.
Iejusties tajā ādā. Sajust,saklausīt.
Vēlos izdzēst no atmiņas pilnīgi visu, ko vakar dzirdēju.
Aizmirsties.
Esmu viena. Gribu būt viena. Un būšu viena.
Bet tikai tagad.
Es ceru, ka viss mainīsies.
Kļūs savādāk. Tā, kā nekad. Labāk. Laimīgāk.
Un tomēr. Tumsa valda. Klusums.
Skatiens uz vienu vienīgu, nenozīmīgu, oranžu zvaigznīti.
Gaidas. Gaidas pēc vārdiem.
Iekšā viss trīc. Bet cerībā gaida ko jaunu.
Tauriņi vēderā ik sekundi iedomājoties.
Vienu brīdi prātā skan vārdi- varbūt tā ir labāk?
Varbūt tā tam bija jānotiek?
-Tas ir prāts.
Sirds neklausa.Nejūt,nedzird,neredz.
Un nemaz negribu, lai jūt.
Ja jutīs- sāpēs.
Patiesībā. Jau sāp.
Un tomēr.
Palikšu pie gaidīšanas!
Kā saka, labs nāk ar gaidīšanu!
Cerams arī šoreiz.
hmm, tik burvīgs teksts, zinu, ka tam pamatā ir sāpes un nepatīkams notikums, bet tev tiešām padodas rakstīt. :)
AtbildētDzēstturpini saulīt. viss notiks tā kā tam būtu jānotiek. ;-)